Pirmais ieraksts

Reformācijas diena ir piemērots brīdis, lai uzsāktu resursu, kas veltīts Dieva Vārda ekspozīcijai un bībeliskā kristīgā pasaules uzskata attiecināšanai uz neticību.

Es turos pie reformētās baptistu ticības apliecības – Otrās Londonas baptistu ticības apliecības (1689) – un šī resursa materiālos balstīšos uz šo kristīgās mācības izpratni un to aizstāvēšu. Ticības aizstāvībā izmantoju presupozicionālo pieeju apoloģētikai, par kuru, ja Kungs ļaus, ceru arī rakstīt, un šo pieeju lietoju gan savas pārliecības un interpretāciju kritiskai izvērtēšanai, gan oponentu filozofijas izvērtēšanai un atspēkošanai.

Nosaukumam Slow Exposition – «Lēnā ekspozīcija» – nav nekāda sakara ar fotoaparāta izturējumu. Rakstu ekspozīcija jeb ekspozitorā sludināšana ir Dieva Vārda patiesību nodošanas stils un metode, kurā Rakstu tekstam tiek pievērsta vislielākā uzmanība un Vārds ieņem tam pienākošos centrālo vietu. Rakstu tekstu lasa, pēta, interpretē, un tas izvēršas pielietojumā mūsdienu realitātē. Secinājumus ievada eksegēze – nozīmes izgūšana atbilstoši autora nodomam, ņemot vērā oriģinālvalodas lietojumu, teksta kultūrvēsturisko kontekstu, fragmenta žanru un kontekstu, kā arī teksta vietu kanonā.

Es nepretendēju uz neitralitāti, jo tā ir mīts; ir acīmredzami, ka ikviena atsevišķa teksta interpretācija gan ietekmē konkrētā interpretētāja izpratni par Rakstiem kopumā, gan pati atrodas tās ietekmē. Savā ticības praksē esmu nonācis pie Rakstu izpratnes derības teoloģijas gaismā no 1689. gada ticības apliecības pozīcijām. Savu ticības ceļu sāku kustības «Ticības vārds» un līdzīgu harizmātisku pārliecību vidē, taču pēc 12 gadiem nonācu pie pārvērtēšanas brīža. Konfesionālo reformēto baptismu un presupozicionālo apoloģētiku es pieņēmu šīs pārvērtēšanas rezultātā, tomēr ne savas pārliecības aizstāvību, ne alternatīvu kritiku nebalstu uz savu vai citu cilvēku anekdotisko pieredzi.

Savos rakstos centīšos aptvert gan Rakstu ekspozīciju, gan esejas par sistemātisko teoloģiju no derības un konfesionālā skatpunkta, kā arī apoloģētiku, konkrētu debašu analīzi un kristīgās domāšanas un mūsdienu kultūras un sabiedrības domāšanas priekšnoteikumus.

Šo pirmo ierakstu noslēgšu ar vienu no reformācijas «sola», kas vēsta, ka vienīgi Dievs ir visas godības cienīgs:

Soli Deo Gloria!